Pret cukura rūpniecības likvidēšanu protestē aptuveni 50 cilvēku

Palielināt attēlu

Šodien pie Saeimas nama akcijā "Glābsim cukuru" pulcējās aptuveni 50 cilvēku, novēroja aģentūra LETA.Pēc akcijas biedrība "Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu" Saeimas deputātiem un Saeimas priekšsēdētājam iesniedza vēstuli ar aicinājumu saglabāt cukura nozari.

Biedrības priekšsēdētājs Ivars Prūsis aģentūrai LETA sacīja, ka cukurfabriku likvidācijas procesu ir iespējams apturēt, ja vien politiķi to vēlētos darīt.

Protestētājus uzrunāja arī politiskās organizācijas "Eiroskeptiķi" priekšsēdētājs Normunds Grostiņš. Žurnālistiem viņš pauda viedokli, ka cukurfabriku iegādei valstij būtu jāizdod aptuveni 35 miljoni eiro (24,6 miljoni latu), kas, ņemot vērā pērnā gada budžeta pārpalikumu, ir neliela summa.

Viņš uzsvēra, ka cukurfabrikas ne vien ražo cukuru, bet arī savās pilsētās ražo siltumu, kas līdz šim nav ņemts vērā. Tāpat nozares likvidēšana negatīvi ietekmēs Latvijas importa un eksporta bilanci, teica Grostiņš.

Bauskas rajona zemnieku saimniecības "Bite" vadītāja Inese Bartuševica aģentūrai LETA apgalvoja, ka cukurbiešu audzēšana ir vienīgā rentablā Latvijas lauksaimniecības nozare un līdz ar tās likvidēšanu tiks apstādināta arī citu lauksaimniecības kultūru audzēšanas attīstība.

Saimniecības "Meža rājumi" īpašnieks Aigars Zāle no Bauskas rajona jautāja, kādēļ Lietuvas cukurfabrikas negrasās pārtraukt darbu. Viņš atgādināja, ka lauksaimnieki ir iegādājušies specializēto tehniku, kas nav piemērota citu kultūru audzēšanai.

Zemnieki atzina, ka cukurbiešu vietā visdrīzāk viņi audzēs graudus, bet linu audzēšanai pietrūkst gan specializētās tehnikas, gan zināšanu un tradīciju. Turklāt linu pārstrādes uzņēmumi atrodas tikai Latgalē.

LETA jau ziņoja, ka nesen nodibinātā biedrība "Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu" aicina valdību nekavējoties iesaistīties cukura nozares saglabāšanā un nopirkt abu Latvijas cukurfabriku akcijas.

Kā iepriekš diskusijā par šo tēmu norādīja biedrības valdes loceklis profesors Georgs Bagātais, šādi būtu iespējams izveidot vienu uzņēmumu ar rūpnīcas cehiem Liepājā un Jelgavā. Tādējādi tiktu samazinātas administrācijas izmaksas, bet ražošana būtu ekonomiski izdevīgāka, ja papildus cukuram no cukurbietēm tiktu ražots bioetanols.

LETA jau ziņoja: zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) norādīja, ka pašlaik "katrs, kuram nav slinkums, nāk klajā ar vairāk vai mazāk demagoģiskiem prātojumiem par to, ko vajadzēja un ko nevajadzēja darīt Latvijā ES cukura reformas kontekstā".

Ministrs uzsvēra, ka pastāvošās un pašlaik no jauna dibinātas organizācijas rīkojas populistiski un ļoti neapdomīgi. "Lēmums par Latvijas cukurfabriku restrukturizāciju un cukura ražošanas pārtraukšanu tiek komentēts, ņemot vērā tikai emocionālos faktorus, aizmirstot par racionālismu un loģiku," sacīja ministrs.

Latvijas cukurfabrikām, pieņemot lēmumu par restrukturizāciju, bija jābalstās uz ekonomiski pamatotiem argumentiem. "Un valstij šeit iejaukties nav tiesību, jo fabrikas ir 100% privātuzņēmumi, nevis valsts īpašums, kā tas bija senajos Ulmaņa laikos, kuri šīs situācijas kontekstā tik bieži tiek pieminēti daudzo demagoģisko komentāru izpušķošanai," akcentēja Roze.

Jau ziņots, ka LVAEI pētījums liecina, ka cukura nozare Latvijā tuvākajos gados nespēs turpināt darbību un, no ekonomiskā viedokļa raugoties, prātīgākais ir to slēgt.

Tam par pamatu tiek minēta mazā cukurbiešu vidējā ražība, ko izraisa audzēšanai nepiemērotie Latvijas laika apstākļi, Latvijas cukurfabrikām ir arī mazas ražošanas kvotas, straujš gāzes un darbaspēka izmaksu pieaugums. Tomēr galvenais iemesls ir aizvien lielāka konkurence un prognozējamais cukura cenas pieaugums.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 25.janvārī, abu Latvijas cukurfabriku restrukturizācijas plāni iesniegti Zemkopības, Vides un Labklājības ministrijām, kurām līdz 8.februārim jāsniedz savs vērtējums.

Abas Latvijas cukurfabrikas pagājušajā piektdienā, 19.janvārī, Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedza restrukturizācijas plānus, ko LAD atzinis par pilnīgiem, aģentūru LETA iepriekš informēja LAD Intervences departamenta direktore Marina Jermaka.

Restrukturizācija nozīmē nozares likvidāciju, jo fabrikas nolēmušas iet pilnīgās restrukturizācijas ceļu, kas paredz pilnīgu iekārtu demontāžu un maksimālo iespējamās kompensācijas saņemšanu.

Ja cukurfabrikas nolems pilnībā demontēt iekārtas, tās saņems 48 548 650 eiro (34 119 991 lata) kompensāciju. Ja fabrikas nolems atteikties no cukura kvotas un daļēji demontēt iekārtas, kompensācija būs 36 411 488 eiro (25 589 994 lati), iepriekš informēja zemkopības ministrs.

Ja fabrikas restrukturizāciju nolems veikt gadu vēlāk, kompensācija samazināsies: pilnīgas demontāžas gadījumā tā būs 41 miljons eiro (28,8 miljoni latu), bet vēl pēc gada - 34 miljoni eiro (24 miljoni latu).

20% no summas saņems cukurbiešu audzētāji.